Ok, tad nost no jaunības maksimālisma. Priede man liek nolikt manu atvadu runu malā. Labi. Ar milzīgu cerību, ka iemācīsimies baudīt, neko nesagaidot. Kas pilnībā ir neiespējami, taču ir vērts censties. Nav vīriešu, nav problēmu, bet arī neko normālu, dzīvei noderīgu neiemācies un neapgūsti līdz ar to. Pirmais un svarīgākais: iemācīties jautāt. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |