Carpe · Diem

Nav iespējams vairs, ka mēs novēršamies no gaismas šīs, viss pārējais šķiet sīks tam, kas to sirdī jutis iedegamies. Ak, gaisma mūžīgā, kas viena pati tik sevi saproti, un saprotoša un pašsaprasta mīlot sevi skati...
Tik mīlestība ir tā, kas garu debess dzīlēs aiznes un visam ticēt liek,
tā mīlestība,
caur kuru griežas
saule
mēness
zvaigznes
/kamols kaklā. paldies, Priede/