Tā, par ko mēs vēl šobrīd varētu parunāt, izņemot jau kuro reizi cilāto tēmu par augstāko izglītību? Kas vēl tāds manā dzīvē notiek? Nu, aktīvi sportoju, aktīvi priecājos par cilvēkiem manā dzīvē (vecās vietas nekad nepaliek tukšas), cik ļoti svarīgi ir domubiedri blakus.. cik ļoti gribētu, lai tad, kad man pilns dzīvoklis maģistrantu/neklātnieku/vēl visādu citādu LV izglītības upuru, lai tētis nebūtu tik labsirdīgs pasniedzējs un beidzot sāktu domāt arī par savu labumu, nevis, dāļājot savas zināšanas pa labi-pa kreisi un neprasīdams no "nabaga studentiņiem" atlīdzību, bet elementāri - gribi manas zināšanas un manu laiku - maksā! Tētim nojēgas savā jomā ir vairāk, nekā jums visiem, kas lasa, kopā, believe me. Tas ir vēl viens konkrēts sāpju moments - par mani tad vēl tā, ko es vispār saprotu no dzīves un lietām, salīdzinot ar viņu, bet - KĀPĒC šī fakinā valsts nenovērtē elementāri godīgi strādājošus cilvēkus? Kāpēc mums tik daudz kas ir balstīts uz otra apcakarēšanu un kāpēc normāli dzīvot var, pārsvarā tāpat čakarējot talāk vai ņemot no turienes, kur tev nav jāņem? Pie mums pārsvarā godprātīgie tiek dēvēti par muļķiem, un sava taisnība tur ir. Ja mūs salīdzina ar Āfriku (zemnieku tautai atbilstošā loģika - neskaties, kur labāk, skaties, kur sliktāk), tad.. par ko mēs vispār runājam. Nesanāca man aizvirzīties no tā paša, no VISA TĀ PAŠA, johaidī. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |