Njā, lai vai kas, bet vienīgie cilvēki, kas tevi vienmēr mīlēs, lai tu jebko darītu vai jebkā izturētos, ir tavi vecāki un tuvākie radi. Paldies par visu. Par to, ka dažreiz es nu nekādi nevaru saņemties komunicēt, bet vienalga.. mani mīl. Tik bezgala. Un es esmu tieši tā, kas es esmu, pateicoties tieši tiem, kas ar mani ir bijuši. Bērnībā it sevišķi. Sasodīts, paradīze taču bija, ne bērnība. Tagad tad nu attaisnosim visu, un vienkārši mirdzēsim. Dzīvosim, mācīsimies, dziedāsim, plēsīsim vaļā sirdi ceturtdienas koncertā, sava mūzika taču, sava mīļā koncertmeistare, lielisks instruments, zāle un īpaši cilvēki, tas viss ir neticami. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |