Nezinu, kā paskaidrot baiļu un izmisuma kišmišu, kas notiek manā prātā un sirdī. Pat, ja atrastu vārdus, man būtu ne vien jāpaskaidro, bet ar šo nospiedošo neziņu arī ik-dienas jādzīvo. Es zinu, ka smagumus reizēm drīkst nomest. Taču, laikam ejot & veicot manevrus bez rezultāta, rodas konkrēti jautājumi: Kur ir mans īstais cilvēks? Kur ir mana drošība? Un kā dzīvot, bezspēcībā noraugoties, kā tavs tuvākais sevi tavu acu priekšā iznīcina? |