Carpe · Diem


September 1st, 2020

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
""Mūsu lielākās bailes nav par to, ka neesam adekvāti, bet gan par to, ka esam spēcīgāki, nekā varam iedomāties. Visvairāk biedē mūsu gaisma – un nevis tumsa. Mēs jautājam sev: "Kas es esmu, lai būtu izcils, piemīlīgs, talantīgs un vispār īpašs?" Bet kas jūs esat, lai tādi nebūtu? Jūs esat Dieva bērni. Izlikšanās par niecību pasaulei nekādu labumu nedod. Nav cēli izlikties par mazāku nekā esi, lai tikai citi jūsu klātbūtnē nejustos nedroši. Mēs visi varam mirdzēt, kā to dara bērni. Mēs esam dzimuši, lai cildinātu Dievu, kas ir mūsos. Viņš nav tikai kādā no mums, bet ikvienā. Kad ļaujam savai gaismai spīdēt, mēs neapzināti arī citiem ļaujam darīt tāpat. Kad esam atbrīvojušies no savām bailēm, mūsu klātbūtne automātiski atbrīvo arī citus."
Precīzi manas sajūtas jau no kādiem tīņu laikiem, precīzi.

Rīta kafija *esmu pasākusi to dzert arī no rīta, silta sega (ir sācies septembris), star FM un laptopiņš uz sava balkona.. paga, ja vēl darbā negribēsies nošauties, tā varētu arī dzīvot?

* * *
Pasakainie saulrieti gar Reinu skrituļslidu braucienā, protams, ka viņa pa galvu maisās, brauciena noslēgumā cooldownā vakara krēslā pie mājas priekšā viņa pati, mati plīv, dīvas gaita, piebraucu klāt, pasmējāmies, uzaicināju iziet uz Vecdiseldorfu dejot, nē, nu ne jau divatā, piebilstot, ka droši vien vajag vēl kādu prātīgu cilvēku līdzi, bezmaz visu famīliju savu piedāvāja paņemt līdzi, tad laikam manu vilšanos redzēja (kaut gan es neesmu persona ar sliktāko paškontroli, tikai uz skatuves, ja stresaina programma vai pretī savam crusham), bet kopumā pasmējāmies, lieku reizi apskāvāmies un par to vien jau prieks, aiiiiii šī mistiskā dzīve
* * *

Previous Day · Next Day