Kādēļ es nevaru būt no tām 95%, nē, 98% sieviešu, kuras dzīvo viduvējās, uz katra stūra sastopamās attiecībās ar parastu, mierīgu, normālu cilvēku, tādējādi nodrošinot sev finansiālo aizmuguri un emocionālo drošību (tieši to, ko cilvēkam, ĪPAŠI, ja viņš ir viens - lasīt - viens bez ģimenes) vajag? Nu kas ar mani nav? Un kāpēc lielās, īpašās lietas prasa tikpat lielu laiku? :) Astrīda ir zelta gabaliņš, un liels paldies par viņu!!! |
|
"Es skaņdarbu iedziedāju, kā pratu, es nepretendēju kļūt par dziedātāju. Tagad bieži aktrises sauc par dziedātājām, gleznotājām, adītājām, taču, atklāti sakot, man ir ļoti nepatīkami, ka, piemēram, dziedātājus, kuri spēlē teātrī, sauc par aktieriem, ja viņi nav ieguvuši aktiera izglītību un nav iemācījušies aroda pamatu, jo tā ir augstākā mērā necieņa pret tiem, kuri to ir izdarījuši. /D.Daneviča/ Arī mušmiru lasītāji varētu sevi dēvēt par mediķiem. Nekas, ka 10 gadi jāmācās un rezidentūra jāiziet, pirms vispār sāc ko kaut attāli par profesiju nojēgt :) |