Carpe · Diem

Projekts beidzies. Koncerts bija burvīgs, un jāsaka, ka laikam skaistākais dzīvē. Tas ir dievīgi, ka klāt ir pats komponists ar savu uz pa tiešo sirdi ejošo mūziku. Šī pusotra nedēļa patiešām bija īpaša pieredze, kuras atspoguļojumam jau tagad skaitu dienas līdz CD iznākšanai.
Šis laiks bija īpašs arī patiesi jauko cilvēku dēļ. Lieliski, atvērti, sirsnīgi kolēģi-paziņas-draugi, sirdij un drosmei ļoti nepieciešamas sarunas un uzmundrinājumi, mīlestība no visām pusēm... PALDIES

Protams, pēc tik intensīva laika ir dabiski, ka atbraukšana atpakaļ uz savu istabiņu ir skumja. Nē, ne istaba skumja. Bet tas, ka vairs neviens nepajautā, vai viss ok. Vai esmu safe. Vai vispār kaut kur esmu. To "neviens", protams, ka referēju gan uz ģimeni (daudz domāju par tēti), gan uz Viņu, ar kuru mums jau vairāk kā nedēļu kontakta nav. Viņš vairs neliekas ne zinis. Var jau saprast, ja neesmu atbildējusi, taču.. skumji.
Rīt pārvācos uz riskanto dzīvokli, bet nu vairs neko. Man tur ļoti patika un izlēmu riskēt. Darbi, nauda, vissssss visss ir vajadzīgs, lai varētu sākt šo jauno chapter Ķelnē.