Vakar dziedāju/spēlēju turku kāzās, nekad nebiju domājusi, ka to teikšu, bet tajos turkos reāli kaut kas ir. Nejūtos nekādā ziņā savā esības veidā ar viņiem vienota, bet tā kultūra ir nopietna. Interesanti, ka 28. janvāra vēlā vakarā, kad pēc uzstāšanās nosalušām kājām gaidi savus transportus, pēkšņi jūti to īpašo pavasara smaržu gaisā, nu to, kas raksturīga siltiem, skaistiem silto gadalaiku vakariem, mīļākajiem dzīves momentiem Parīt dodos prom no Minsteres Ar viņu gan viss ir kkā... īsi un aprauti sāk palikt. Cilvēks laikam nobijies, ka nu nekādi joki vairs nebūs, pārgriežot Minsteri Bonnā būšu daudz tuvāk, skolas, darba nav, un domā, ka kritīšu viņam virsū ar savas dzīves organizāciju. Nāni! |
15. Cilvēks dzīvo metaforā. Ļaujot otram cilvēkam mūsu klātbūtnē izpaust savu metaforu, mītu, iztēli, fantāziju, murgus, viņš sajūtas brīvs, tāpēc atkal un atkal meklē mūsu sabiedrību. 21. Lai pārietu nākamajā līmenī, ir jāizjūt pateicība par iepriekšējo pieredzi. Kas te iepriekš tika rakstīts par zināšanu pārbagātības radītu nelaimīgumu un intoksikāciju - piebāzta galva, a reāli rīcība cik bieži? |