14km ar riteni gar Ponte Vecchio upi, plus 13, saule, riteņa dotā vēja brīvība, vakarā pirmo reizi apmeklēju vienu no pasaules labākajām operām, Florences operu, kurā dzied arī mana Mirabela, šoreiz ārpus operas konteksta bērnu koru Ziemassvētku koncerts, nu ar koriem viņiem gan te nav nekāda īpaši sakara, taču nosecinājām, ka visu nevar gribēt - šī ir operas lielvalsts, koru tradīcijas lai paliek mums vai vācu/skandināvu telpai. Kamerkorim atkal nekad nebūs vokālās kapacitātes nobliezt vergu kori tā, ka tas arī skan Protams, tas viss dzen mani izmisumā, jo sirds brēc pēc kamermūzikas, nevis operas, bet reāli tev nav šanču, ja neesi apzināti izglītojies kā solists, un vēl tie mani gadi, ko vnk esmu novilkusi kārpoties pa kamermūziku/koriem un kuru dēļ lielie buki mani neviens neņem nopietni |
Kad divus mēnešus nav skriets, un tu uzej uz 7km distances pie Ponte Vecchio un psiho, jo noskriet vari labi, ja 3km, pārējo noejot, jautājums, kāpēc tu psiho? Tagad ik pēc pārdienas atsākam desot, Florence nav tā sliktākā vieta:) Plus ņemam dzelzi, un vispār palēnām jābūvējas atpakaļ varbūt arī jāiet atpakaļ pie tumšajiem matiem, uzreiz cita stiprība vismaz kaut izskatā sākumam |