 | |
|
Sirds un maks sāp, atteikt kamerkora projektu - savu sirdsdarbu, ar kuru pie tam vēl vari samaksāt 2 mēnešu īri, nerunājot par riskantām nākotnes iespējām šāda soļa rezultātā. Kaut kam tiešām ir jāmainās un patiesi ir jābūt iemeslam, kāpēc esmu tā (bez balss) iestigusi |
|
| |
|
Only if you ŗe joyful by your own nature, that is- you have no fear of suffering, only when you have no fear of suffering, you will dare to walk your life in full strike. Everything you can do you will do. If we don't do what we can do we are disaster. /Sadghuru/ paldies |
|
| |
|
Principā šajā sarunā ar labu un tuvu draudzeni ir pateikts un noformulēts šovakar viss: Draudzene 19:58 Kā veicas ar domu kārtošanu? ;) Ilona Popova 19:59 Guļu ,klausos smuku mūziku, skatos seriālus un lasu, ka , ka - "Iepazīt savu cēlāko būtību - dievišķo garu, kas jūsos mīt - vienīgi tas ir svarīgi." :) Draudzene 20:06 Aha! Izklausās diezgan vertikāls piegājiens! :) Ilona Popova 20:07 Laikam mūzikā citādi nemaz nevar... Draudzene 20:09 Jā, šajā profesijā paļauties tikai uz sev nevar. Jātic augstākiem spēkiem. Kaut gan visās profesijās jau :) Ilona Popova 20:09 Aizvien vairāk pārliecinos, cik mūzika ir īpaša profesija. Nedrīkst kāpt uz skatuves un pretendēt uz kā pateikšanu cilvēkiem, ja nav sajēga par to, ka neesam vieni uz šīs pasaules... Draudzene 20:11 Jā, jo galu galā arī tas augstākais ir devis talantu un spējas mūzikā. Kurš katrs to nevar. Ilona Popova 20:11 Tā ir. Tīri no loģikas viedokļa - ja tu piedzimsti jau ar talantu, ir jābūt kādam, kurš tev to ir devis - stulbi/vienkāršoti, bet reāli :) Protams, ne visi ir pietiekami veiksmīgi vai uzņēmīgi, lai to realizētu, bet vnk ir jāmēģina..līdz tiem 30, tas kkā īpašs skaitlis man liekas priekš sevis Draudzene 20:12 Deadline :D Ilona Popova 20:13 Jā, Austrumeiropā jau 25 g.v. jābūt Dievam,bet te... saprot, ka kvalitāte un apjēga nāk ar gadiem. Arī tāpēc ļoti gribētos palikt šai pusē..kur nav age pressure, family pressure, kur viss ir tik relatīvs, ka var mierīgi elpot Kur par darbu tu saņem, kur vari normāli dzīvot savu dzīvi, jā, varbūt cilvēki ir virspusējāki, bet priekš tam man ir mūzika, caur kurieni varu satikt/esmu satikusi dziļākus ūdeņus.. Draudzene 20:17 Skan labi. Izskatās pēc vienas sakārtotas domas! ;) Jā, ja tā paskatās, tiešām labi. Kaitina tie jautājumi - Tu vēl esi viena? Kapēc Tev nav draugs?? 😡Kaut kāds stulbs spiediens. Kā man draudzene pirms braukšanas - diplomi tas ir labi, bet tomēr papīri ir papīri. Kaut kad jāsāk dzīvot arī! :D Ilona Popova 20:18 :D nu mūsu Eiropas puses padomju mantojums tas ir. Noteiktā vecumā jau jāsēž pie plīts ar sīčiem un papīriem jābūt nokārtotiem. Jā, var arī tā.. man gan liekas, ka atsēdēties un diplomu pie sienas par "nopelniem bagāto psrs mākslinieku" var dabūt arī vēlāk. Jaunība ir VIENA, man žēl, ka mēs to nesaprotam. Skatos uz sevi spogulī, jau ir nedaudz,nedaudz dažas rieviņas parādījušās - tas notiek TIK ātri. Es saprotu savu diriģentu, ka viņš kad dzīve uz otru pusi iet, vēl grib pa-izklaidēties ar to, kas ne par kādu naudu nav nopērkams- jaunību... Vēl, sakarā ar attiecībām: es ar savu profesiju un savu emocionalitāti tomēr nedrīkstu būt kopā ar tādu vīrieti, par kuru sapņoju - milzu personību, monstru, dominanto, kurā šausmīgi samīlēties.. - jo tad es pārmīlējusies gribēšu ar viņu sēdēt, un, ja kas noies greizi, nevarēs atkal padziedāt vai neko negribēsies..attiecībā man laikam vajadzēs miermīlīgo, stabilo, kuru mīcīšu kā mālu un pakārtošu savai mūzikai.. traki skan, bet.. Draudzene Nu tik tālu esam. |
|
