Carpe · Diem

Šie Ziemasvētki ir kļuvuši par laimīgāko periodu šajā gadā un pēdējā laikā, kad sanācis biku paciest /kā citādi lai to nosauc/. Pirmkārt, jo ir diezgan šausminoši, rokoties netā pēc informācijas un viedokļiem par tādu situāciju , kāda man te izveidojusies bija ar L,
saprast, ka gandrīz 1/1 viss sakrīt ar jēdzienu mental abuse,

saprast, ka Dievs nav mazais bērns, iedodot man spēku pamest to Māstrihtu nafig,

saprast, ka, jā, joprojām neesmu pavisam tikusi tam pāri, un, come on, ir pagājuši 4 mēneši prom, no kuriem 3 reizes tāpat esam tikušies, ok, apstākļi ir savi - esmu viena ārzemēs, arī man kādreiz vajag komfortu un aizbraukt uz to kūrortu pie viņa, pie kamīna pasēdēt, vīnu iedzert, galvenais, blakus kādai dzīvai būtnei pagulēt ..labi apzinos, būtu šis viss shit noticis savās mājās, savā teritorijā, bez kaut kādas tur vientulības vai nedrošības, ar būtu vieglāk,

bet paklau,

mēs taču cīnamies. Un turpinām cīnīties.

Pārējie var turpināt sildīt dīvānus, good for you.

Taču VISLIELĀKAIS un sirdi sildošākais iemesls, kādēļ šie Ziemassvētki ir skaistākais periods pēdējā gada laikā , ir - MĀJAS. LAtvija. Tētis, draugi, Coffee Inn kafija, Rīgas centrs un Akmens tilts, kaķis, smaržojoša eglīte, sveces, apjēga, ka I opened 2 gifts this morning, those were my eyes.

Mīļš paldies par visiem manējiem un šo no sirds svētīgo Ziemassvētku laiku. Pēc visa mental madness būt šeit patiesi ir svētīgākais, kas var notikt

You don’t need anyone to save you, for heaven’s sake, you need someone to appreciate all that you are.
Kaut kur ierāmēt

Paldies par šo. Vislielākais
PATEICĪBAS LŪGŠANA SARGEŅĢELIM
Manu mīļo Sargeņģel!
Tu, kas vienmēr esi man līdzās,
Diena vai nakts, vakars vai rīts.
Tu, kura apskāvienos es aizmiegu un arī pamostos.
Tu, kura spārna pieskārienu sajūtu uz sava vaiga.
Tu, kurš paceļ mani lidojumam
un nes uz saviem spārniem cauri visām nedienām,
šķēršļiem un pārbaudījumiem.
Tu, kas atver manas acis
un ļauj paskatīties uz pasauli pavisam citās krāsās.
Tu, kura Gaisma apžilbina jebkuru pretimnācēju.
Tu, kas noslauka manas asaras
un skūpsta manus vaigus.
Tu, kura Mīlestība ir tik neizmērojama.
Es pateicīga Tev bezgalīgi esmu!
Par katru dienu, ko pavadu Tavā aizvējā
un Tavas Mīlestības Gaismā.
Tik vārdos neizsakāma ir šī sajūta,
kas savieno mūs abus.
Vienmēr un visur.
Tik cieši.
Tik tuvu.
Tik blakus
MĒS abi ESAM.

If you can hold it in your head, you can hold it in your hand.
Ar milzīgu cerību un pateicību lūdzu labu nākotni šajos Ziemassvētkos