Carpe · Diem

Nu ko lai tur par šo visu pieklājīgu pasaka.. runājām ilgi un dikti, ir pilnīgi skaidrs, ka es neesmu tas, ko viņš meklē un kas viņam patiesi nepieciešams,
laikam jau nav braukts te, lai mazgātu, vārītu, tīrītu un čībiņas pienestu,
nē, es VISU darītu, arī valodu iemācītos, nu maksimāli integrētos pie tiem garlaicīgajiem holandiešiem,
bet ziniet, es sapratu, ka ne jau es esmu tā vājā, ne jau es savu pagaidām neeksistējošo stabilo ienākumu dēļ esmu sliktākā pozīcijā.. es visu laiku līdz šim trakoju - kāpēc ES neesmu tāda, kādu viņam vajag... Teikumi "Tātad nevajag" un "Kurš teica, ka dzīve būs viegla" ir stulbākais, ko cilvēkiem atmazkām pateikt,
taču lielās līnijās tieši tā tad arī sanāk...
Ko viņš man var dot.. vai ģimeni, ko vēlos?

tikai viens tāds neliels aspekts- kur likt savas jūtas un kā ellē saņemties

Pagaidām nav nekādas saņemšanās. Pagaidām man pēc nedēļas ir eksāmens, pēc mēneša - izlaidums, pa vidu ieraksts un koncerti, un tad jau.. vasara. Viņš to ļoti negaida, arī es - ne, bet gan citu iemeslu dēļ - jo vasara nozīmē lēmumus...

Atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu - tikai nepārprotiet. Tas, ka es tā uzrakstu, nenozīmē, ka man ir pietiekami daudz spēka un, jā, arī vēlmes, to visu ar viņu pārtraukt. Vismaz ne, kamēr es esmu. Kamēr es te esmu, ko pārtraukt būs neiespējami. Viņam ir pārāk liela loma manā dzīvē.
Viņš ir tas, kas šajos divos gados man ir parādījis to, kas ir laime. Un jā, viņam, ne-pašpietiekamajam vīrietim, uzskatu, ir pilnīga taisnība: to be alone is no fun. Tu krāsojies kāda dēļ, tu pieņem lēmumus KOPĀ ar kādu, tu esi labāks, skaistāks, veiksmīgāks, jo tev ir degviela - tas kāds. Vismaz man tā ir bijis. Un tas viss ir dāvājis skaistāko, kas var būt. Kaut gan.. daudz kā skaista vēl ir arī priekšā. Es vienkārši esmu jauna un no Latvijas, un man viss liekas šausmīgi īpašs.
Bet...
es neesmu gatava neko pārtraukt, un ceru, ka laiks no šī brīža ies šausmīgi lēni un būs iespēja vēl BAUDĪT.

Pag. nedēļā Kyumin (pianists no Dienvidkorejas), ļoti, ļoti pazemīgs, pieticīgs un talantīgs cilvēks, teica: "Nav vērts uztraukties par lietām, kuras tu nevari mainīt. Jo uztraukšanās vienalga tās nemainīs. To man teica viens gudrs latvietis."
Aiiiiii :)

Tas ir ārprāts,
es nekad no viņa netikšu vaļā.

Par citu tēmu: ir nedēļa pirms eksāmena. Pa vidu vēl divi koncerti, par mēģiem, stundām nerunāsim. Sirdssāpēm pievienojušās arī kakla sāpes. Tas par to, ka esi neuzmanīga, bet nu brīdis točna ir īstais:)
Cīnīsimies. Jo - PRIEDE būs Māstrihtā!!!!!!!