Carpe · Diem

Pietrūkst manu Rīgas meiteņu. Principā Māstrihtā vairs nav palikusi neviena. Nu, tāda, kam būtu kaut neliels potenciāls šo visu saprast, es domāju. Gads ar viņām visām bijis lielisks, mana vislabākā ir atpakaļ Romā, nu un ko tagad? Jaunajā gadā jauna telpa jauniem cilvēkiem.

We're lying on the moon

Lover.. Dieses Wort gefällt mir. LLOVERR
/My first Mister/

Tas galvenais jau laikam ir uzticēties, ka vienkārši viss notiek tam īsti paredzētajā laikā, ne agrāk un ne vēlāk. Tas reizēm nozīmē milzīgu pacietību un neziņu, un reizēm izmisumu.. un reizēm saproti, ka nekam no tā visa nav jēgas, jo tāpat notiks tā, kā jānotiek. Un labais pie tevis nāks, ja no sirds pateiksies par to, kas tev jau ir.
And that's the truth

Runājam te ar manu bijušo par visām tām mīlestības lietām,
nolēmām, ka raudāsim uz pleca viens otram siltā vakarā, vecajā kompānijā, Daugavas krastā Latvijā.
Tas laikam ir labākais lēmums šim brīdim.
Nu nēnē, man te nav, par ko raudāt, tik priecāties kaut vai par satikšanos ar tādu cilvēku vien,
visas problēmas rodas no tām stulbajām expectations.
Bet kaut kā smuki mācos katru dienu (kad neredzamies, nesatiekamies) to brīvības sajūtu, un ir pat diezgan daudzi brīži, kad izdodas.