Carpe · Diem

Visvisādās, ar veselību vai vienalga kādās ekstremālās dzīves situācijās, tu pa īstam redzi, kuri tad ir tie TAVI cilvēki tev apkārt.
Komforta zona principā neparāda neko.

Es gribu un man bail viņu redzēt,
minūtēm un stundām iedomājos dienu konservatorijā pēc brīvlaika

Bet tā, paskatoties atpakaļ uz burvīgajiem vakariem, nekādi nesaprotu- bet kā vispār tā var būt? Ka fonā viņš uzliek Pahelbelu D dur, Šopēna vismīļākās noktirnes, Rahmaņinova otro, Pertu un vēl visvisādas pērles, kuras taču vispār tā kā visas ir manas favorītes?
Bet kā?
Kā šādi vīrieši vispār eksistē?

Un tās divas nedēļas neredzoties jau arī ir tieši tas, kas uz šo brīdi vajadzīgs, vai ne?

It was one of those days when it's a minute away from snowing and there's this electricity in the air, you can almost hear it. Right? And this bag was just dancing with me. Like a little kid begging me to play with it. For fifteen minutes. That's the day I realized that there was this entire life behind things, and this incredibly benevolent force that wanted me to know there was no reason to be afraid, ever. Video's a poor excuse, I know. But it helps me remember... I need to remember... Sometimes there's so much beauty in the world, I feel like I can't take it, and my heart is just going to cave in. /American Beauty/