 | |
|
Nu ko, nedēļa pilnīgi pa mierīgo. Nu tā, ka pilnīgi. Bērzu sulas, ēdiens, bērzu sulas, skalojamies, distancējamies, tīrāmies, čirkojamies, satiekam tos dažus, dažus, kuri vēl ir un saprot, nu un ko, tad jau pēc šī visa liekas, ka pēdējie mēneši Māstrihtā būs viskapitālākajā kvalitātē. Dažreiz es pati neticu tam, ko daru. |
|
| |
|
Ir tā, ka laikam jau kaut kāda apjēga par sadarīto nāks tik pēc laiciņa. Nekas vairs nav, kā iepriekš. Dzīvoju recovery forumos un mūzikā, un varbūt atradīsies arī kāda normāla filma. Nedēļa gultā, kaut kā tā. Sasodīts:) |
|
| |
|
Es gribu dziedāt, spēlēt, spēt ar to pastāvēt, būt ar viņu, apceļot Eiropu, varbūt kādreiz pat pasauli, neko vairāk man nevajag. |
|
| |
| |
|
Kaut kā tos brīvlaikus vienmēr tendence izmantot, sevi uzlabojot, ar mērķi atgriezies jaunā kvalitātē. Tas nozīmē tikai to, cik ļoti rūp. Par šo visu Māstrihtas padarīšanu, kur oficiāli vēl tikai 2 mēneši. Divi. KĀPĒC LAIKS IET TIK ĀTRI. |
|
