Carpe · Diem

Un tik ātri tie mirkļi paiet..
Tā mūzika ir tik, tik, tik gaistoša..
Tikai uzstāties un uzstāties, tā gribās visu dzīvi. Būs ierakstīts mūsu latviešu koncerts. Nu mēģinājām patiesi no sirds.
Un, protams, atkal jāparaud, jo vienkārši par lielu tie expectations atkal...
Es patiesībā vienkārši esmu nogurusi, pārāk, jo tā nesavaldīgi uz viņa pleca.. tas ir pēdējais, kas viņam bija jāredz.

Nevar attapties no pagājušās nedēļas,
visas sarunas ar Eiženiju, meistarklases, aizvakar ieraksts, vakar koncerts,
un abas esam vienisprātis: visvairāk šajā laikā darbu un paliekošu rezultātu ieguldījis tieši viņš.
Tāpēc jau arī jāraud. Aiz neziņas par tālāko. Un par to, ka tādi cilvēki ir varbūt 1 no 1000.
Šorīt pavadīju Eiženiju un pārdesmit minūtes pirms aizbraukšanas tad nu arī negaidīti izkristalizējās tālākais plāns.
Varbūt arī tāpēc viņai vajadzēja atbraukt. Lai beidzot tak ir, ar ko normāli parunāt*
Learn the patience.

*parunāt - tas ir tad, kad sarunbiedrs tev pretī ir staigājoša pieredze, nevis jaunības naivums un spriešana pa mākoņiem

Un tagad atgriežamies pie laika sev, vienai, istabā, ar mūziku un dzīvi, un domām,

Bet koncerts visiem patika. :)

Tas ir ārprāts,
kā tā pasaule var griezties ap vienu cilvēku.
"Tas ir ārprāts" - visbiežākā frāze pēdējās nedēļas laikā..