Carpe · Diem

Norunājām ar Eiženiju līdz gandrīz pusnaktij.
Es tiešām nevaru sagaidīt, kad vēl būs, kad satiksies tas rentgens ar to cilvēku.
Un beidzot var runāt, tā, ka patiesi tevi dzird un saprot, es saku, man vajag tikai pieredzējušus cilvēkus apkārt, kuri vienkārši zina what is this life thing all about. Un nekādas laika tērēšanas ar jaunības virspusējību. To teicu pirms gada un saku jo vairāk vēl tagad.
Satikāmies Holandē:) Njā.
Fonā domās un skaņās tur vēl Zābers ar 'tur, kur mīlestības viļņos izkustu mums dvēseles',
nākamnedēļ lai runā mūzika. Neatkarīgi no valodas. Rīt atiet mēģinājumi. Zālē. Māstrihtā. Latviešu mūzika. Tas ar ir kaut kas.
Dzīve patiešām ir neaprakstāma.

- "Svētdienās normāli cilvēki bauda dzīvi, nevis kā mēs - istabā, neatejot no notīm".
- "Mēs baudām dzīvi mūzikā un uz skatuves. Kā neviens."
Četru stundu mēģinājums, tad ir tā, ka vispār nevar pavilkties, te tev nav koris vai ansamblis,
bet visa latviešu mūzika, visas emocijas tev ir jāiznes vienam pašam,
nu ko, nākamnedēļ tad iet vaļā. Eiženija dod meistarklases rīt un parīt, paralēli mēģinām koncertam un ierakstam, arī kamerņiks, trešdien ieraksts studijā, ceturtdien latviešu mūzikas vakars.
Mēs esam vislabākās.

“If your mind is empty, it is always ready for anything; it is open to everything.
In the beginner’s mind there are many possibilities, in the expert’s mind there are few.”
~ Shunryu Suzuki

Njā, lai vai kas, bet vienīgie cilvēki, kas tevi vienmēr mīlēs, lai tu jebko darītu vai jebkā izturētos,
ir tavi vecāki un tuvākie radi.
Paldies par visu. Par to, ka dažreiz es nu nekādi nevaru saņemties komunicēt, bet vienalga.. mani mīl. Tik bezgala. Un es esmu tieši tā, kas es esmu, pateicoties tieši tiem, kas ar mani ir bijuši. Bērnībā it sevišķi. Sasodīts, paradīze taču bija, ne bērnība.
Tagad tad nu attaisnosim visu,
un vienkārši mirdzēsim. Dzīvosim, mācīsimies, dziedāsim, plēsīsim vaļā sirdi ceturtdienas koncertā, sava mūzika taču, sava mīļā koncertmeistare, lielisks instruments, zāle un īpaši cilvēki,
tas viss ir neticami.