Tik skaists rīts aust, kad pārnāku mājās, tādas debesu variācijas no gaiši zila līdz tumši zilam, bet nez kāpēc gribas raudāt. Patiesībā jau nav nekādu nez kāpēc, ir vienkārši pašas izveidoti expectations, kuri pašas vainas dēļ tad nu pagaidām vēl pieviļ. Bet nekas, es zinu, kā tas ir, ne jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta... |
Vēl precīzāk Šūberts vairs nevarēja aprakstīt. Laikam šī diena norakstīta mūzikai, varbūt vienkārši blenšanai sienā, vai labāk, protams, ejam lejā uz pagalmu, iekārtojamies klubkrēslā, vienatnē dzeram kafiju un skatāmies debesīs. Varam un laikam vajadzētu arī paraudāt. |