 | |
|
Dusmas par bezatbildībām, asaras par visu, viņa nebija skolā (nav gaismu studijā visu dienu, ļoti dīvaini, nepierasti, NEGRIBU tā), superīgas Nelly Miricouiu meistarklases (Covent Garden, ko tu gribi) nu viss kopā šodien. |
|
| |
|
Und eine neue Welt enspringt auf Gottes Wort, galvā skan Šopfunga optimistiskās līnijas, par spīti visam,
bet vispār vakar līdz atjēdzos pusnaktī pagalmā, nosēdēju visu dienu tur, bet vakarā jau, protams, it īpaši forši, zvaigznes un spožs mēness. Bet tā pagalmā pilnīga tumsa. Tikai debesis. Tas jau arī ir viss, ko mums vajag patiesībā. Un ziniet, ko galu galā pateica zvaigznes, kad debesis noskaidrojās pēc visiem mākoņiem un asarām? Tikai to, ka viss, pilnīgi viss ir iespējams. Un fonā austiņās atskanēja Satī valsis, otrais, aizvakar kļuvis par vienu no maniem mīļākajiem. |
|
| |
|
Tas ir apbrīnojami, kā mūzika tevi ceļ augšā. Mums te 4stundīgs mēģinājums šovakar bija ar senās mūzikas projektu, sasodīts, dziedot to un pie tam vēl ansamblī tiešām jūtos kā zivs ūdenī (domīgs skats uz debesīm), un vēl mājās nākot šogad pirmo reizi izliju, ai, nu normāli jūtos tagad atkal. Cerams, arī viņu redzot būs tas pats. Vo problēmas. Bet ir. Ja jau akurāt jāraud, tad ir. Bet njā, mūzika, tā ir visskaistākā parādība pasaulē, tā ar tevi ir vienmēr, varbūt pat vienīgā-vienmēr, un iespēja dzīvot tajā ir lielākā dāvana, ko vispār viens cilvēks var saņemt. |
|
