Carpe · Diem

Es nezinu, uz kurieni tas viss ved,
skaidrs ir tikai viens: jābauda. Šis ir visvislabākais laiks līdzšinējā dzīvē.
Neskatoties uz to, vai darba diena vai nedēļas nogale, pāris reižu nedēļā varam atļauties arī pārrasties mājās līdz ar putnu dziesmām, piecos no rīta.
Ai, nu.
Ka tik nesanāk tāds pats čakars kā pagājušo reizi, bet, ja tas aizved pie kopā esības, tad lai. LAI! IR vērts.

Ieskaties spogulī, pasmaidi par visu, ko tur redzi,
un pasaki sev no sirds:
Don't base your happiness on ANYONE

Ahaaa, vakar izlasīju savu 8. martu šite, ka šī pavasara uzdevums ir neraudāt neviena dēļ. Lai cik ļoti tas viss sāk palikt..
To vienu n-tostundnieku pirms pāris dienām piedosim, bet nu gan vairs ne.
Un nav jau arī īsti, par ko, vismaz pašlaik ne.
Te ir paradīze.
Ja raud, tad tikai par to. Laimi.

Nē, nopietni,
tagad galvenais, give a space, mostly to yourself,
ir jau tā, ka viss griežas ap vienu cilvēku, bet nekad dzīve neiemet situācijās, no kurām tev nevajadzētu mācīties. Tad nu mācāmies baudīt VISU pārējo tāpat, kā iepriekš, kad nebija vēl neviena tāda.
Ja to mākam, tad dzīvē viss ir forši.
Ja esi stiprāka par savām domām, tad tev klājas labi (9. klasi beidzot, man šo uzdāvināja, nu tad beidzot pa īstam arī noder, ne kā matemātika).

Bet visas lieliskās Šopēna noktirnes fonā,
tas gan,
nu kā tādi vīrieši vispār vēl eksistē..?

Šodien pie vienas no burvīgām Māstrihtas baznīcām mums piedāvāja tajā ieiet un aizdedzināt svecīti, tip par Malaiziju,
atkal atcerējos - visas tās tavas tā saucamās problēmas (it īpaši pēdējā laika, kad nu liekas, ka viss ap to vienu vien), nu smieklīgi,
baznīcā tā jēdzīgi nav būts kopš atbraucu uz šejieni,
dabūjām ar Beāti svētību,
nav runa par ticību, bet vienkārši kārtējo atgādinājumu, ka tur augšā patiešām kāds eksistē. To redzu katru dienu, it sevišķi pēdējā pusgada laikā, taču baznīca - tas tomēr ir kas īpašs.
Un otro reizi šodien laimes asaras, vakarā ejot pastaigā gar burvīgo upi. Šādas pastaigas šopavasar būs ikdiena.

Jā, patiesi, laime ir ikdiena un tai, cilvēki, IR jābūt ikdienai.

Par vakardienu, protams, nerunāsim:)
Skaidrs ir tikai tas, ka - vai nu mēnesis, uz ko tur tik ilgi no tieši tā tilta skatīts un iedomāts, vai kas,
bet tas viss darbojas.

Raise your hopeful voice
You have a choice
You've make it now
Vienkārši negribas sāpināties, tāpēc aizvien biežāk reizēm uznāk baile, bet tad atkal-
love hurts when you do it right, don't be afraid of a little bit of pain, pleasure is on the other side

Interesanti, kā/vai darbosies nākamie spožie domu zibšņi,
nākamie mērķi

Protams, paliek jautājums, kas tajā iepriekšējā dzīvē tik traks izdarīts, ka sākumā vienmēr ir šāds čakars, un tad tur jāiziet cauri tūkstots asarām, lai nu tad beigās nonāktu pie tā kārotā, pilnīgi un vienīgi tava