Šodien pie vienas no burvīgām Māstrihtas baznīcām mums piedāvāja tajā ieiet un aizdedzināt svecīti, tip par Malaiziju,
atkal atcerējos - visas tās tavas tā saucamās problēmas (it īpaši pēdējā laika, kad nu liekas, ka viss ap to vienu vien), nu smieklīgi,
baznīcā tā jēdzīgi nav būts kopš atbraucu uz šejieni,
dabūjām ar Beāti svētību,
nav runa par ticību, bet vienkārši kārtējo atgādinājumu, ka tur augšā patiešām kāds eksistē. To redzu katru dienu, it sevišķi pēdējā pusgada laikā, taču baznīca - tas tomēr ir kas īpašs.
Un otro reizi šodien laimes asaras, vakarā ejot pastaigā gar burvīgo upi. Šādas pastaigas šopavasar būs ikdiena.
atkal atcerējos - visas tās tavas tā saucamās problēmas (it īpaši pēdējā laika, kad nu liekas, ka viss ap to vienu vien), nu smieklīgi,
baznīcā tā jēdzīgi nav būts kopš atbraucu uz šejieni,
dabūjām ar Beāti svētību,
nav runa par ticību, bet vienkārši kārtējo atgādinājumu, ka tur augšā patiešām kāds eksistē. To redzu katru dienu, it sevišķi pēdējā pusgada laikā, taču baznīca - tas tomēr ir kas īpašs.
Un otro reizi šodien laimes asaras, vakarā ejot pastaigā gar burvīgo upi. Šādas pastaigas šopavasar būs ikdiena.