Carpe · Diem

Aaa, Māstrihtā šodien +18, dzelteni taureņi lido, meitenes uz kalna, no kura var redzēt pilsētu pikniko,
griiiiiiibu. Tā pavasara paradīze būs neizsakāma.
Parīt.

Mana mīļā koncertmeistare Eiženija ir patiesa
Māksliniece. Ar lielo burtu. Fantastiski nospēlēja Ivanovu vakar. Nu to es saprotu, tā ir muzicēšana, tur ir mūzikas jēga.
Un vismaz jēga kāda šeit būt. Arī mēģinājumu ar viņu dēļ. Mēs ejam uz mūziku. Ne uz ko citu vispār nevienu brīdi nav pat jādomā iet.
Cik ļoti man ir žēl visu, kas te sēž nenovērtēti, vienkārši piedzimuši par agru, netiekot no sasodītās padomju zemes laukā. Māstrihtā tur bučotu rokas un kājas par tādu priekšnesumu.
Tas gan vēl priekšā, starp citu:)

The biggest surprise in the man's life is his age.
/Elegy/
Pats pievilcīgākais vīrietī uzreiz pēc viņa prāta ir viņa vecums.
Mmm

"Elegy",

Īsinu laiku ar filmām un mūziku

Neraudāt neviena dēļ. Lai vai kā, cik ļoti un dziļi. Let's see, bet tāds ir plāns pavasarim.

Šis ir trešais un pēdējais brīvlaiks Latvijā šajā mācību gadā.
Pēc pirmā oktobrī biju priecīga, ka dodos atpakaļ, milzīga pateicība par super skolotāju, konservatoriju, domas saistītas ar mācībām, sajūsma par tām un dotajām iespējām, bet emocijas tēta sakarā kapitālas.
Pēc otrā Ziemassvētku brīvlaika biju satikusi viņu, vispār diezgan gribējās doties atpakaļ, pusmēnesis prom tomēr ir pārāk ilgs laiks, bet kaut kā izturēju, mēģināju savākties, kaut skaidrības nebija nekādas.
Tūlīt beigsies trešais pavasara brīvlaiks, tik daudz kas ir pavirzījies uz priekšu, skaidrības, protams, nav ne par ko (sirdī un prātā, loģiski, ka jau sen ir!, bet dzīves ritējumu NEKAD nevar paredzēt). Mācības un viņš 50% un 50%. Nenormāli gribu atpakaļ, un vispār uz šo brīdi nekas cits vairs neinteresē, kā tikai nokļūt atpakaļ savā paradīzē.
Tāda smuka evolūcija.

Nē, nu nupat jau ir tā, ka bezmaz vai stundas jāskaita...
Paldies Dievam, ka vēl rīt meistarklases (vismaz kāda LV priekšrocība, ka Maskava tuvu un kāds atbrauc tomēr no turienes) un mēģis, un jauki cilvēki, citādi..