Šis ir trešais un pēdējais brīvlaiks Latvijā šajā mācību gadā. Pēc pirmā oktobrī biju priecīga, ka dodos atpakaļ, milzīga pateicība par super skolotāju, konservatoriju, domas saistītas ar mācībām, sajūsma par tām un dotajām iespējām, bet emocijas tēta sakarā kapitālas. Pēc otrā Ziemassvētku brīvlaika biju satikusi viņu, vispār diezgan gribējās doties atpakaļ, pusmēnesis prom tomēr ir pārāk ilgs laiks, bet kaut kā izturēju, mēģināju savākties, kaut skaidrības nebija nekādas. Tūlīt beigsies trešais pavasara brīvlaiks, tik daudz kas ir pavirzījies uz priekšu, skaidrības, protams, nav ne par ko (sirdī un prātā, loģiski, ka jau sen ir!, bet dzīves ritējumu NEKAD nevar paredzēt). Mācības un viņš 50% un 50%. Nenormāli gribu atpakaļ, un vispār uz šo brīdi nekas cits vairs neinteresē, kā tikai nokļūt atpakaļ savā paradīzē. Tāda smuka evolūcija. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |