Carpe · Diem

Atbraucu, lai mācītos, kā uzturēt paradīzi sevī arī bēdu ielejā. Jo, Māstrihtā esot, ir viegli priecāties par dzīvi, bet šeit negatīvisma nomāktajos cilvēkos uzturēt to visu paradīzi ir daudz, daudz grūtāk. Tu satiec savus cilvēkus, gribi dalīties ar visu labo, kas ar tevi notiek, bet šejienes pelēkums viņus ir nomācis tik ļoti, ka tev pat sāk palikt neērti teikt kaut ko labu. Bet es mācos. Un zinu, ka šis viss padara tikai stiprāku. Kā pēc slodzes projektā izgāju no tā stiprāka, tā arī, no LV atbraucot, personība, atkal atcerējusies, kā ne-vajag būs vēl jaunā kvalitātē. What a wonderful world

Neesi stulbs

Tādos apstāšanās mirkļos, kā, piemēram, esot mājās,
nereti pārlasu vecos ierakstus.
4. jūnijā rakstīju: 'Ir tikko pāri pusnaktij, man šodien paliek 23. No šitā visa tak beidzot ir jāsanāk kaut kam normālam:)'

PALDIES!!!!!!!!!! :)

Vislabākais tētis pasaulē. Vienīgais šeit, kā dēļ vēl var un vajag domāt.

Nu neko, izdomāju iet mājās pār mīļo Akmens tiltu, dievīgi jau viss, tumsa, mirdzoša Daugava, mīnusos ēdu šokolādes saldējumu, austiņās Thank you stars , domas, protams, ka lido pie viņa, esmu šeit tikai fiziski un joprojām, ja godīgi, nespēju visam šim Holandes pasākumam noticēt. Man ir atlikuši četri mēneši.