Atbraucu, lai mācītos, kā uzturēt paradīzi sevī arī bēdu ielejā. Jo, Māstrihtā esot, ir viegli priecāties par dzīvi, bet šeit negatīvisma nomāktajos cilvēkos uzturēt to visu paradīzi ir daudz, daudz grūtāk. Tu satiec savus cilvēkus, gribi dalīties ar visu labo, kas ar tevi notiek, bet šejienes pelēkums viņus ir nomācis tik ļoti, ka tev pat sāk palikt neērti teikt kaut ko labu.
Bet es mācos. Un zinu, ka šis viss padara tikai stiprāku. Kā pēc slodzes projektā izgāju no tā stiprāka, tā arī, no LV atbraucot, personība, atkal atcerējusies, kā ne-vajag būs vēl jaunā kvalitātē.
Šokēsim dažu labu ar visu, visu, visu šopavasar:)
What a wonderful world