 | |
|
Tajā mirklī, kad tev koncertā lūdz dziedāt vēl, un pusminūtes laikā ir jāizdomā, ko un kā, pats svarīgākais ir tas, ko tu zini un jūti ārpus plānotā, ārpus notīm. Tie ir tavi ārpus-resursi. Tāpat arī dzīvē - tas, ko tu vari ĀRPUS is all that counts. |
|
| |
|
Nākamajā rītā pēc atvadu ballītes ar savām meitenēm pamodos pirmā. 2 stundas nepārtraukta kapitāla pirmsbraukšanas 'gruzona' (šis vārds nu reiz ir visprecīzākais), kamēr viņas vēl saldi šņāc. Piezvanīju savai Priedei, viņa, kā vienmēr, visu pusstundas laikā salika pa vietām. Pašlaik tavs skaņdarbs saucas 'Nīderlande'. Vēl pat neesi atvērusi notis un atskaņojusi sākuma skaņas, un jau domā, nez, kas tur varētu skanēt finālā. Tev IR šīs notis, kaut gan tādu varēja arī nebūt. Tev ir dots ceļš - tas ir labākais, ko dzīve vispār var dot. Ko tad vēl... KO tad vēl? Tā jau ir, tā jau ir. Tikai, būtu vienkāršāk, ja tas viss nāktu ar mazliet vieglāku sirdi. |
|
| |
|
-Bet vai tiešām man neapdomāt tomēr citas sfēras šeit pat, LV? -Tu savu profesiju izvēlējies jau trīs gadu vecumā. ...njā, Priede toreiz objektīvi bija klāt, laikam jau tad zina, ko runā. |
|
| |
|
Lai nu kā, bet dzīvnieki, ne cilvēki ir tie, par kuriem sirds sāp visvairāk. Cilvēks var parūpēties pats par sevi, un patiesībā jau laikam katram par sevi ir jāparūpējas, lai par visiem būtu parūpēts. Dzīvnieki, atšķirībā no cilvēka, nedara nekā ļauna šai pasaulei. Tāpēc.. ja kādreiz man būs lieli ziedojumu konti, 100% no tiem tiks veltīti dzīvniekiem un 0% cilvēkiem. |
|
