Carpe · Diem

Pēdēja laikā nepamet sajūta, ka... IR jābūt kaut kur manai otrai iespējai.
Somwhere.. ANYWHERE.
Jo šeit sēdēt.. nu paši saprotat, ja? Esmu pateicīga par visu, arī par šāda līmeņa pieredzi - lai novērtēu labo, ir jāzina, kāds ir sliktais. Ir pāris ļoti pozitīvi momenti visā apkārtējā stulbumā,
bet laiks iet, un es nezinu, vai man ar to pietiek. Es nesaku, ka nepietiek, es vienkārši šaubos, ka pietiek.
LV diemžēl ir tik maza valsts, kur bieži vien valda monopola princips. Arī augstskolu, it sevišķi, mūzikas augstskolu ziņā, bet tā ir atsevišķa tēma.
Un zivs pūšana sākas no galvas. KĀ var būt sakarīga izglītība, ja trūkst sakarīgu pasniedzēju? Vai, ja ir sakarīgi pasniedzēji, tad, ieraugot apmaksas apmēru, jebkurš sakarīgs cilvēks (izņemot fanātus) vienkārši atteiktos būt sakarīgs.

Tā, par ko mēs vēl šobrīd varētu parunāt, izņemot jau kuro reizi cilāto tēmu par augstāko izglītību?
Kas vēl tāds manā dzīvē notiek? Nu, aktīvi sportoju, aktīvi priecājos par cilvēkiem manā dzīvē (vecās vietas nekad nepaliek tukšas), cik ļoti svarīgi ir domubiedri blakus.. cik ļoti gribētu, lai tad, kad man pilns dzīvoklis maģistrantu/neklātnieku/vēl visādu citādu LV izglītības upuru, lai tētis nebūtu tik labsirdīgs pasniedzējs un beidzot sāktu domāt arī par savu labumu, nevis, dāļājot savas zināšanas pa labi-pa kreisi un neprasīdams no "nabaga studentiņiem" atlīdzību, bet elementāri - gribi manas zināšanas un manu laiku - maksā! Tētim nojēgas savā jomā ir vairāk, nekā jums visiem, kas lasa, kopā, believe me.
Tas ir vēl viens konkrēts sāpju moments - par mani tad vēl tā, ko es vispār saprotu no dzīves un lietām, salīdzinot ar viņu, bet - KĀPĒC šī fakinā valsts nenovērtē elementāri godīgi strādājošus cilvēkus? Kāpēc mums tik daudz kas ir balstīts uz otra apcakarēšanu un kāpēc normāli dzīvot var, pārsvarā tāpat čakarējot talāk vai ņemot no turienes, kur tev nav jāņem? Pie mums pārsvarā godprātīgie tiek dēvēti par muļķiem, un sava taisnība tur ir.
Ja mūs salīdzina ar Āfriku (zemnieku tautai atbilstošā loģika - neskaties, kur labāk, skaties, kur sliktāk), tad.. par ko mēs vispār runājam.

Nesanāca man aizvirzīties no tā paša, no VISA TĀ PAŠA, johaidī.

Kurš no mums mēdz pabāzt galvu ārā no dīķīša? Jūs šo vispār zinājāt?
Malacis zēns, tas jau izskatās nopietnāk!

Ar to arī noslēdzu šodienas negācijas. Ar kaut ko TIK SKAISTU, ka tu atkal atjēdzies - vienkārši jācīnās, jāmeklē, jāatrod un jāsaprot.