Visu, visu gribās no kakla dabūt nost, un psiholoģiski aizmirst, un dziedāt brīvi. Janice Dixon šodien atkal bija, abas ar manu dāmu lēkāja apkārt (pirms pusgada lēkājām korī "Balta",haha), un es jūtu, jūtu atšķirību, kā ir, kad dzied normāli un kā ir, kad latviski spiež un grūž. Ai. Grūti pāris mēnešos no 13 gadu pieradumiem tā uzreiz tikt vaļā, bet būs, viss būs. Nu jābūt taču. Tas galvenais ir noturēt to, kas sanācis stundā, nesākt pēc tam pa vecam. Grūti. Nākam3dien pirmais koncerts šeitan, audzēkņu vakars. Šodien bija Aksela klase (tā, kurš visus latviešus līdz šim vācis pie sevis), baigais teatrālisms, starp citu (bet to es tikai tā klusām šeit/jeb austiņā Evai saku) trešdien otram skolotājam un nākamtrešdien tad nu mūsējais. Es nezinu, kaut kā sāk likties, ka tos labākos jau vienmēr visur atstāj uz beigām. :) |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |