Bāc, tomēr reizēm vajag domāt, ko runā. Kaut ko tur iepriekšējā dziedāšanas stundā nomurmināju zem deguna, ka grūts skaņdarbs (to es par Donicetti). Skolotāja pārprasīja, grūts vai augsts (hard or high?), es nedomājot atbildēju hard. Un te nu es esmu ar dziesmām, kuras atkal liekas pārāk vienkāršas. Johaidī. Tā ārija vienkārši dažās vietās bija bīstami augsta, pa lielam tas arī viss. Nu neskaitot lielo slodzi, bet kā gan citādi lai pie tādas pierod, ja tādu neuzliek. A tagad aiziet vēsie skaņdarbi. Tikai tāpēc, ka reizēm nedomājas līdzi tam, ko saka.
Nu labi, nekas nav vēss, vienkāršais reizēm izrādās visgrūtākais, bet kur tad paliek izaicinājuma moments..
Bērni, domājiet, pirms kaut ko sakait.
Nu labi, nekas nav vēss, vienkāršais reizēm izrādās visgrūtākais, bet kur tad paliek izaicinājuma moments..
Bērni, domājiet, pirms kaut ko sakait.