| Uzakstījās dzejolis |
[Apr. 2nd, 2022|08:03 am] |
| [ | apkārt |
| | https://youtu.be/P0QGuQBQPbc | ] |
Aust jauns gadalaiks
Uz naža/zobens asmens
Es tveru robežu
starp mirkli un sajūtu,
ka rītdiena nosodīs
šodien nepaveikto.
Uz balansa ass
Es jūtu rotāciju,
kas velk uz Zemes centru, –
viens solis sāņus
un kūlenis kļūs neizbēgams.
Vai Tu vēl klausies?
Vai Tu jau dzirdi?
Vai Tu kaut mani?
Pavasara zvani
gan spalgi, gan gari.
Uz svārsta bultas
Es austu jaunu galu.
Kāds vēl mani saujauc,
atspulgs vienmēr bijis divpusējs,
tomēr otrā galā neesi Tu.
Vai Tu te redzi?
Vai Tu to jaut?
Vai Tu tam tici?
Vasara smaržo
Saldi, kvēli nenovēršami.
Uz vēja rādītāja spices
Ir maza vēsma prieka
Ar to būs jāpietiek,
Lai cauri slapjam rudens vālam
Ar sausām kājām cauri tiktu.
Vai Tu šo saod?
Vai Tu pat būtu?
Vai Tu taptu brīvs?
Rudens depresijas
Asras list uz iekšu.
Uz kraujas malas
1 metru sekundē par vāju
Lai kristu jūrā iekšā
Auksti ledus viļni saldē manu serdi
Tik vien kā lāsteka tad paliek pāri.
Vai Tu drīz nāksi?
Vai Tu turēsies pie rokas?
Vai Tu kļūtu pielaidīgāks?
Ziema vēl nav galā
Krusa būs pat Līgo. |
|
|