Uzakstījās dzejolis |
Apr. 2nd, 2022|08:03 am |
Aust jauns gadalaiks
Uz naža/zobens asmens Es tveru robežu starp mirkli un sajūtu, ka rītdiena nosodīs šodien nepaveikto.
Uz balansa ass Es jūtu rotāciju, kas velk uz Zemes centru, – viens solis sāņus un kūlenis kļūs neizbēgams.
Vai Tu vēl klausies? Vai Tu jau dzirdi? Vai Tu kaut mani? Pavasara zvani gan spalgi, gan gari.
Uz svārsta bultas Es austu jaunu galu. Kāds vēl mani saujauc, atspulgs vienmēr bijis divpusējs, tomēr otrā galā neesi Tu.
Vai Tu te redzi? Vai Tu to jaut? Vai Tu tam tici? Vasara smaržo Saldi, kvēli nenovēršami.
Uz vēja rādītāja spices Ir maza vēsma prieka Ar to būs jāpietiek, Lai cauri slapjam rudens vālam Ar sausām kājām cauri tiktu.
Vai Tu šo saod? Vai Tu pat būtu? Vai Tu taptu brīvs? Rudens depresijas Asras list uz iekšu.
Uz kraujas malas 1 metru sekundē par vāju Lai kristu jūrā iekšā Auksti ledus viļni saldē manu serdi Tik vien kā lāsteka tad paliek pāri.
Vai Tu drīz nāksi? Vai Tu turēsies pie rokas? Vai Tu kļūtu pielaidīgāks? Ziema vēl nav galā Krusa būs pat Līgo. |
|