| |
[Oct. 20th, 2022|06:24 am] |
|
Mans dēls jau kuro dienu pamodina ap pl.5...
Un šorīt es sēžu un klauos A Great Big World un jūtos tā, it kā klausītos Simon and Garfunkel 21.gadsmita versiju.
Visdīvainākais ir tas, ka ažas dziesmas ir tik aizustinošas, ka asasras birst pāri vaigiem... varbūt tas ir joprojām nestabilo hormonu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka viņi šauj tieši mērķī ar tekstiem.
Vislabāk man patīk tā dziesma ar Kristinu Agileru, bet viņiem pašiem arī ir ļoti daudz foršu gabalu. Producenti ir parūpējušies, lai jebkurā normālā radiostacijā dziesmas jauki iekļautos A listēs. Tikai šķiet, ka viņi vispār nav tik populāri. Toties skaņa ir tāda bieza, orķestrīga un ļoti popsīga un lipīga. Noteikti, pārak lipīgas ir tās dziesmas, kur ir par jaunību.
|
|
|
