|
Kas to būtu domājis, ka mans atspulgs ir tepat blakus. Ka savienot mūsu antenas ir tik viegli, ka rakstīt ir kā liet ūdeni no krāna glāzē. Ka nekad vairs nav nepieciešama iedvesma, jo tā ir pastāvīgā fona veidā .
 ulvs vienmēr ir teicis, ka es protu pazust ēnās. Tas tiešām lika aizdomāties par to, kāpēc es tiešām spēju iziet cauri pūlim neviena nemanīta. Secinājums ir gaužām vienkāršs - es pati esmu ēna. Tāda no aizlaikiem, kas vienmēr reflektē un atbild uz tik daudziem kaitinošiem jautājumiem.
Vakar vannā aprunājiem par laika ass liekumu un to, kā var šķelt brīdi perspektīvā. Kopš biju trešajā trimestī tas tā kā atnāca naturāli, ka visādi ar laiku saistīti jautājumi ir apriori. Un tad iesākās COVID...
Visa sistēma nobruka, Zeme burtiski sāka griezties ātrāk, un mēs nebūt neesam sasnieguši maksimumu. Būtu jāsaka, ka pēdējos padsmit gadsimtus Zeme ir reāli iebremzējusi, jo globālā sasilšana ir tieši par to - jo lēnāk griežas Zeme, jo siltāk kļūst. Jo ātrāk tā virpuļo kosmosā, jo mazāk uz Zemes nonāk putekļi un citi kosmosa atkritumi, radiācija un melnās matērijas sīkdaļas.
Šim ātrumam ir izšķiroša nozīme, ja esat Saulrietu fotogrāfs - jau kādus dažus gadus īstenībā kalendārā, laika apstākļu mājas lapā norādītais Saullēkta un Saulrieta laiks galīgi neatbilst patiesībai. Gadās, ka dažas dienas vienkārši ir garākas un tad atkal pat pavasarī kļūst īsākas par 30min. Elementāri.
Visjaukākais ir faktu kopums - mana ģimene (lielā ģimene, kas ir mana vecākā māsa ar savējiem, māte, tēvs un mātes labākā draudzene) - nelidos uz Indonēziju 2023.gada pavasarī. Līdz ar ko man nevajadzēs uzņemt savā ģimenē māsas meitu. Dīvaina nija tā visūdeņainākā vīzija ever... lidmašīnas katastrofa okeānā, kur man bija precīza informācija par visiem teju 300 iesaistītajiem cietušajiem.
Sāk augt kreisais apakšējais gudrības zobs - nu mazliet veras kaut kāds cits kosmoss. Viss kļūst kaut kā skaidrāks. It sevišķi redze tā kā noasinās līdz maximumam. |