| Bērnības traumas |
[Apr. 22nd, 2019|01:02 am] |
Es nezinu, kā es izvilku šo dienu, bet nu tā ir galā.
Krāsojot olas, esmu labās rokas rādītājpirkstā dabūjusi kaut kādu mistisku skabargu/štruntu, kas mani jau šorīt pamodināja, jo pirksts pukstēja un sāpēja un likās, ka nags grib šķelties uz augšu vaļā. Dienas laikā tas sastrutoja un vakarā pēc dušas es no tā dabūju ārā pāris labu salātzaļu pilienu strutu. Nu kruta. Uzliku plāksteri, lai pa nakti atpūšas.
Tad jau redzēs, kā man ies tālāk. Starp citu, tas ir tieši tas pats pirksts, kuram bērnībā man kaut kādu iemeslu dēļ nogāja nags, līdz bija atlicis kaut kāds mazs stūrītis, ko ķirurgs bez nekādas anestēzijas man (5,5 gadus vecam bērnam) ar knīpstangām norāva tā, ka man likās, ka visa roka jau ir miskastē :D - bāc, toreiz es no sāpēm gandrīz zaudēju samaņu, bet nu viss slimnīcas stāvs dzirdēja, kā un cik ilgi es bļāvu kā nepareizi aizkauta cūka. Dīvaini, ka maniem vecākiem tas šķita samērīgs atveseļošanās paņēmiens 1990.gadā. |
|
|
