| Pēdējais ceturksnis cilā sparīgi |
[Feb. 29th, 2012|10:29 pm] |
Viss dzīvē mainās.
Un šoreiz ir tā retā sajūta, ka viss mainās uz augšu.
Lai arī daudz kas tiek nokavēts, atlikts, jo ziemas miegam laikam nav nedz gala, nedz malas... pavasara tuvums liekas tik jūtams un nepārvarams.
Darbistabā drīz vairs nevarēs normāli ieiet, ja kaut kas drīzumā netiks finišēts, bet rādās, tieši šīs tuvākās piecas dienas ir kā radītas, lai tiktu galā ar visiem aizsāktajiem un turpināmajiem projektiem.
Atkusnis šogad ir kaut kas tik pārsteidzoši jauks, ka pilnīgi iespējams - savus 2008.gadā iegādātos gumijniekus priekš Gdiņas festivāla varēšu izvilināt uz ielas. Tās žilbinoši zilās debesis ar apstulbinoši spožo sauli šodienas debesīs bija kaut kas līdzīgs filmēšanas laukumam. Un es tajā jūtos kā "Runcis Zābakos" bāra stūrītī, nemaz klusi neprotoši lakt pieniņu.
Mani ziemassvētku kaktusi ir sasparojušies ziedēt - tad jau būs arī viņiem jāatsvaidzina palodze un drīzumā (nemaz negaidot aprīli) jānospodrina logi. It kā tik vienkāršas lietas, ka palīdz justies par krietnu devu krietnākam un labākam cilvēkam, jā, tās notiek katru dienu un patiesībā tiek izdarīts tieši tik daudz kas, ka reizēm atliek par sevi vien nobrīnīties.
Rītvakar teātris, piektdienas tusiņu nakts būs īsta rosība pa darbistabu un sestdienas pievakarē uz nelielu kūkošanu. Vēl tikai kaut kā jāpierunā Dārgais uz ideālajām svētdienas brokastīm parkā vai vismaz ar skatu uz parku.
Uz tikšanos saulainajās Rīgas ielās!
Ilka |
|
|
