programmēšana ir atieksmes radīšana. attieksmes parasti tiek veidotas par kādām mazām lietām darbu, draudzību, labsajūtu. bet šīm mazajām attieksmēm ir tendence kļūt visaptverošām un dzīvi raksturojošām, sienas un barjerus veidojošām.
bija kada priča par cara gultu videjam cilvēkam no zelta un dimantiem. un visus ciemiņus kas pie cara ieradās viņš lika šajā gultā. ja cilvēks bija par garu, vinjs apgrieza cilveku, ja vinjs bija par īsu, cilvēks tika izstiepts, lai precīzi ietilptu gultā. protams, neviens pēc nakts nepalika dzīvs. pričas morāle laikam ir tajā ka nejau gultai ir cilvēks, bet cilvēkam gulta. tas ir nejau nejau cilvēks ir dzīvei, bet gan dzīve cilvēkam. un nav vidējā cilvēka tāpat ka nav vidējā ideālā algoritma ko varētu attiecināt pat uz vienu cilvēku, kurš dzīvo sabiedrībā.
bet jā, uz pārprogrammēšanu es tik un tā piesakos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bija kada priča par cara gultu videjam cilvēkam no zelta un dimantiem. un visus ciemiņus kas pie cara ieradās viņš lika šajā gultā. ja cilvēks bija par garu, vinjs apgrieza cilveku, ja vinjs bija par īsu, cilvēks tika izstiepts, lai precīzi ietilptu gultā. protams, neviens pēc nakts nepalika dzīvs.
pričas morāle laikam ir tajā ka nejau gultai ir cilvēks, bet cilvēkam gulta. tas ir nejau nejau cilvēks ir dzīvei, bet gan dzīve cilvēkam. un nav vidējā cilvēka tāpat ka nav vidējā ideālā algoritma ko varētu attiecināt pat uz vienu cilvēku, kurš dzīvo sabiedrībā.
bet jā, uz pārprogrammēšanu es tik un tā piesakos.