ar kājām zemē un degunu mākoņos

alkohols pēdējo reizi tika lietots, sagaidot Jauno gadu, tādēļ pēc vakardienas divām vīna glāzēm ir gandrīz vai pohu sajūta.

taču stātsts ir par cilvēkiem un viņu satikšanos/nesatikšanos. dažkārt šķiet, ka katrs no mums ir kā tāds izplatījums ar savām planētu sistēmām un melnajiem caurumiem. ir aprobēta virspusējā saskare - "small talk", darba tikšanās, vieglā petenkošana. bet pēc būtības tu tikai ar sava visuma maliņu vieglītiņām nobrauc gar cita visuma sāniem. un tad, kad izdodas satikties tā pa īstam, tad ir tāda nedaudz brīnuma sajūta. dažkārt arī sajūta, ka ar daudziem tev apkārt rotējošajiem visumiem tu nemaz negribi satikties pa īstam.