ar kājām zemē un degunu mākoņos

Pats skaistākais no šī pasākuma bija nevis nakts, bet diena. Kad uz AB dambja vienkārši klausījāmies mūziku n-tajiem kāzu viesiem pa vidu, gulējām zālītē un skatījāmies mākoņu ambientās dejas, kas dāsni tika izrādītas debesīs.

Savukārt Baltā nakts... Līdz AB dambim tā arī neaizgājām lietiņam/pūdētājam līstot. Savukārt Andrejsalā - lieli ļaužu pūļi un labi, ja 3-4 mākslas fakti, ko no visa tā bara būtu vērts atmiņā paturēt. Gribi, negribi nākas atcerēties vecā labā mākslas aprakstnieka Gombriha domu, ka pēc impresionistu ēras, kad pasaule nenovērtēja darbus, par kuriem vēlāk nācās maksāt miljonus, tagad visi drošs paliek drošs ņem pretī da jebko, kas tiek pasludināts par mākslu. Nu un mākslas radītāji nekautrējas uz tā parazitēt.

Toties šorīt jua no paša rīta saule logā!