ar kājām zemē un degunu mākoņos

Nogurums ir tik liels, ka nogurušas ir arī emocijas... Nav ne mazākās jausmas vai ir kaut kāds gandarījums, negandarījums vai kam nu tur jānāk pēc paveiktiem darbiem. Gribas piedzerties/sapīpēties/atslēgties un tad cerams no rīta būs jauna diena un dzīve. Pašlaik vienkārši jūtos kā gaisu izlaidis balons....

P.S. nu ļoti labi, ka Ciba ir atgriezusies. Vispār jau trūka. Tikai kapēc mana lapiņa ir pavisam citā noformējumā?