ar kājām zemē un degunu mākoņos

Tik nenormāli labs džezs, ka jumtu norāva. Flauta ar ķēdi, omulīgs saksofonists, klasiska francūziete pie stīgu instrumenta un puisis priekšējā rindā, kurš faktiski dejo, kaut arī sēž krēslā.

Pēkšņa sapratne, ka esi nepārejošs bērns, kuram ir dota brīnišķā iespēja joprojām par visu brīnīties ar muti vaļā. Un nelīdz ne gadi, ne amatu nosaukumi. Un tas ir labākais, kas ar mani notiek.