ar kājām zemē un degunu mākoņos

Pelēkas debesis, pelēka jūra, dūmakā grimstošs mežs un tam pa vidu liedaga strēle. Un pa strēli iet cilvēku rinda - iet uz priekšu un iet atpakaļ, iznirst no miglas un ienirst miglā. Arī cilvēki pelēki, tikai ik pa brīdim parādās sarkani un viens dzeltens lietussargs. Zem dzeltenā lietussarga viena sieviete otrai stāsta, ka tad, kas bijusi Maskavā, tajā lielajā veikalā... un tad jau vairs nevar dzirdēt, kas tajā lielajā veikalā ir tāds bijis, jo dzeltenais lietussargs jau ir aizsoļojis pretī miglas robežai. Pat kaijas miglā ir kļuvušas par vārnām. Tad pēkšņi parādās kaut kāds kukainis un iepinas matos - nu kur tu novembrī un miglā lido, trakais? Attaisu sarkanu lietussargu un eju atpakaļ civilizācijas virzienā. Garām izdemolētai viesnīcai, uz kuras sienas rakstīts "Privātīpašums. Ieiet aizliegs. Bīstami!".