ar kājām zemē un degunu mākoņos

Mani fascinē sarunas ar veciem, dzīvesgudriem un laipniem kungiem. Vinjos ir tāda gudrība, nesteidzība un labestība, ka varu kā maza meitene atplestu muti vienkārši sēdēt un klausīties kā vinji runā. Laikam tā notiek, kad daudz ir redzēts, daudz pārdzīvots un daudz piedots, nepaturot sevī nekā no rūgtuma un aizvainojuma.

Un pats dīvainākais - tādi kungi ar mani arī parasti labprāt sarunājas...