ar kājām zemē un degunu mākoņos

Trīs nedēļas Austrālijā ir pavadītas kā viens elpas vilciens un tagad tas liekas pat kaut kas nereāls, kas varbūt ir bijis, varbūt tikai nosapņots.
Visu nekad nevarēs uzrakstīt, bet mirkļi kurus nekad negribētos aizmirst ir baltvīns un austeres ostas krodziņā Sidnejā, lietus mežu neaptverami zaļās toņkārtas un ūdenskritumi, paradīzes pastkartiņām līdzīgā Zaļā sala pie Lielā barjerrifa, pilnmēness izgaismotais mežs ar dingo gaudošanu fonā, ugunskurs ar didžerīdū, aborigēns Džonijs un viņa bērna prieks par putniem, augiem un visu, kas ir apkārt, peldēšanās pie ūdenskritumiem, sarkanais tuksnesis, kurš liekas nekad nebeigsies un "sarkanais" ceļš.
Nebeidzams prieks un pārsteigums trīs nedēļu garumā. Ja nu ir kāda zeme, uz kuru es tagad esmu gatava aizskriet palēkdamās jebkurā diennakts laikā, tad tā ir Austrālija.