ar kājām zemē un degunu mākoņos

Pēdējās divas nedēļas pirms atvaļinājuma es pašīju kā nenormāla, izdarot oficiālā darba gandrīz vai mēneša normu, un vēl paspējot pieslēgties neoficiālajiem darbiem.

Atvaļinājuma pirmo nedēļu, ja neskaita trīs dienas Berlīnē, kuras var raksturot īsi - pilnīgi debila transporta sistēma (remonti uz visām līnijām, kuras vajag man), mūsdienu arhitektūra, daži muzeji, drēbju kolekcijas atjaunošana - es pavadu neoficiālo darbu ieskāvienā. Lai gan man muti plātīt būtu grēks, paskatoties kādā nenormālā tempā citi ap darbiem griežas.

Droši vien šis ir gluži vienkārši zem superdarbu zīmes iezīmēts mēnesis.