ar kājām zemē un degunu mākoņos

dažkārt vienkārši gribas pateikt klusu paldies. paldies par to, ka milzīgajai lilijai burtiski manā acu priekšā stundas laikā pumpuri pārvērtās par milzīgiem ziediem. par to, ka pilna vanna ar rozēm. par to, ka uz grīdas lampas abažūrs draudzējas ar melno balonu, kurš izlēma neuzsprāgt (laikam arī pie griestiem būs jākar abi kopā). par to, ka līdz pusvieniem var sēdēt, pļāpāt un ēst kūkas. par to, ka ir tik daudz cilvēku, kuriem gribas pateikt paldies.

jūnijs ir mans mēnesis, kad vasaru prieku var dzert pilniem malkiem!