ar kājām zemē un degunu mākoņos

nezinu, nezinu, nezinu... manu pēdējo dienu dvēseles stāvokli var raksturot īsi: nesakarīgs. Galvā šaudās idejas, kuras var īstenot tikai ar piespiešanos, piespiešanās īsti nesanāk, jo arī orgāns "griba" strādā ar pārsitieniem. Es īsti nesaprotu, kas man jādara, ko es gribu un kas no tā sanāks vai nesanāks. Ārēji vēl uzturu cienījama pilsoņa tēlu, bet galvā ir pilnīga biezpiena sajūta - vai arī kā dzemdībās, kuras nesākas un nesākas.