Saturday, September 15th, 2007

Time	Event
7:27p	zivīm dodiet nospiedumus un tad tos kopīgi salokiet, lai govis ir paēdušas un piens nāk mājās laicīgi, nedzer šņabi un netrako krogā, kurā ir tikai četri cilvēki, bet visi ļoti pašapzinīgi ārkārtīgi tādi nekādi, jo galvas jau uz pleciem nav katram, bet ak iesaucas šņaucamā tabaka un drosma pazūd, lai uzrastos pretējā krastā, ak kur gan tas viss bija pazudis vasaras mēnešos, kad mēnesis bija spožs ik dienu un negāja lejā pat grūzdams un pūsdams, jo galva ir tik traki samērcēta, ka es nevaru sazināties pāri jūrām un dienvidu kūkums ir izaudzis tik stāvs, ka ar vairoga dziedamo tabaku es nevaru sastapties ik katru dienu un nakti es raugos bezierunu bāzelē un nepiedienīgā atkritumu atgaiņātāja rija mani pieplok un es nevaru sazināties ar rācijām, ar radio nevaru un tomēr tas mani atalgo ar labiem iegansta meklējumiem, kas izvēršas par labu piedzīvojumu, bet nu visu pēc kārtas, tas visu jau bija sakārtojis, kad ar gaviļu atkalredzēšanos es izbijos un nevarēju ieritināties savās gaismas pavēlēs, kuras ar gumiju bija saderinātas un neviendabīgā smārdā gavilēja pāri jūras plašumiem un garumiem, lai manā iemauktā atdzīvotos, šis bija stāsts bez iedvesmas, bet tā vēl atgriezīsies, es zinu, kad. (Comment on this)
7:40p	gavēnis pienāca nemanīts un neviens nelikās ne zinis, es nemanot izdarīju piezīmes dienasgrāmatā un tas mani stiprināja turpmākajām gaitām, kas bija nedaudz aizsērējušas taifūna nelietošanas rezultātā, bet biju pilnībā gatavs to visu labot, tāpēc iegāju vannā un sāku mērcēt visas daļas, arī galvu un kad iznācis jutos mazliet grīļojamies, tad izdvesu vārgas skaņas un atkritu savā halātā, kas bija gatavots no veca krēsla un tāpēc derēja kā uzliets, lai izietu tālāk dzīvē mna vajajdzēja izžāvēt matus, bet to izdarīt nebija viegli, jo ārā lija lietus un es nebiju vēl ne reizi devies paelpot svaigu gaisu, tāpēc sarēžģītā situācija manī sariesa asaras un es grīļodamies atkritu gultā un teicu paldiesdievam, ka tā nav vanna, kurā esmu atkritis, jo nu varēju turpināt savu iecerēto bezierunu diedelēšanu un nomušīt iesākto dienu līdz galam un brīnīties, ka man vienmēr tas izdodas, man izdodas sasniegt dienas kā tuneļa galu un izzīst visas vēstis, ko tā nesusi, lai gan varbūt ne visas, jo dažas varbūt ir pārākā pakāpē un man nesasniedzamas, bet par to īpaši neskumst proletariāts, jo kas nestrādā, tas neēd, bet es neesmu izsalcis un kad esmu, tad eju pie radiniekiem, klauvēju pie kaimiņiem, slepkavoju draugus uz naudu un tad ak dieniņās ko es izdarīju katrs reiz slikti darīts darbs un ciestas sāpes rāda to ceļu, kas vēl atgriezīsies, kādrei izciestas lielas ciešanas ir tikai rādītājs, to pāriešana nav nekāds rādītš, tas nav nekas drošs, priecāšanās par sāpju izbeigšanos ir apsveicama un saprotama, bet ir pilnīgā oftopikā, jo sāpes iezīmēja to scenāriju kas ir iespējams un kas vēl noteikti atgriezīsies dzīves laikā varbūt citā apluā, bet tas nu reiz ir tā konsistence, ar kuru jāstrādā, lai otrkārtējā tās atnākšana nepaņemtu tevi uz muļķi, bet lai tu būtu vareni gatavs un cīnītos kā izriestas krūtis (Comment on this)
7:54p	sinedrions bija piekakājis bikses, jo sagribēja kaut ko spilgtāku, tad arī dabūja spilgtāku un cerams nenožēloja, jo elektroniskais elements, kas aizsedza aerotikas galvenās sastāvdaļas deva par sevi zināt dienas un nakts stundās, kad pareizi studenta sakrauti grāmatplaukti un dienvidus sēra trauks labi revidēja blakus esošos pusfabrikātu veikalus, kas bija sagūluši ceļa malā, kā cerēdami, ka kāds viņiem uzbrauks uz kājām un tie varēs saņemt kompensāciju no pašas valdības, kas nebija dāsna šajās dienās, bet kuras praksts vienalga bija zelta vērtē un kuru varēja noandelet par baltu naudu, jo tās krāšņās ciku cakas kas ar galvu nedraudzējas, tās ir dārgās bisektrises, bismarka apenes un drūmās agneses, kas ar zobu diegiem steidzas manas auklas pārmuļķot, vai es tagad biju tik riebīgs, ka ar draugu biezajiem sējuma grādusies iemaldījos nepareizā karikatūras sekcijā un mani izmeta kā izdegušu ierēdni, lai es eju audzēt muskuli un dievinu tās petardes, kas ar kraujo malu nedraudzējas, bet tikai ar druvas beigtajiem varžu līķiem gaujas attekas piesmakušā grautiņā es atdalīju savas rīsu piepes un nenovīdīgi lūrēju pār brilli, kamēr austrumu cīņas gudro skola uzsprāga no plānprātības un nevarēja sagremot manas iesmērētās siermaizes, kas ar laiku sapuva, izveidoja savu resno koalīciju un nomainīja manas durvju priekšā augošās pujenes, lai izskatītos pēc acālijām ar zagtā beigtu cilvēku acīm, kā no morga atvadas beidzas ar balli, tā es labprāt tagad izkristu pa sauli (kā pa logu) (Comment on this)

<< Previous Day

2007/09/15 [Calendar]

Next Day >>