| un sirdii ar' veel burzhujs |
7. Jul 2010|23:49 |
No naktstaurinja, kas ik vakaru, iznaak uz ielas makstij guvumus kjert, liek man just zheelas, domaajot par cilveekiem, kam viss ir, bet nekaa nav.
Kad miesa atdota, tad gars nogalinaas.
Bet varbuut esmu paaraak naivs shai lietaa. Varbuut ar naudu drostalinjas gan pie frishaam dveeseleem, gan jaunaviibas pleeveem tiek. Varbuut nauda vairs nav tikai nauda. Un varbuut tas ir celjsh uz citius, altius, fortius.
Es uzaugu domaadams, ka mums viss ir. Pat, ja nedziivojaam paarpilniibas ragaa, vienmeer man ir licies, ka mums nekaa netruukst.
Kad "mees" izraadijaas manas uztveres malds, pienaaca man laiki bez naudas. Un, kad man pienaaca laiki bez naudas, manii neeksisteeja opcija iet uz baaru piestradaat vai braukt uz citaam zemeem lauka razhas vaakt. Naudas neesamiiba mani noveda pie taa, ka man neko nevajadzeeja. Vien sevi. Liidz ar to, kad nekaa nebij, man nekaa netruuka.
Un vispaar ne par naudu. Par to, ka truukst visiem vienmeer viss. |
|