dzīvsudrablapsa

baltezers ziedos, varžu koris dzied, idiile pilnīga. es uzklāju pastorālo vakariņu galdu ar linu galdautu un māla bļodiņām, uz šķīvja salikta rupjmaize un sviests, svaigi lociņi no dārza. un te nu es nāku ar zupas katlu smaidīga kā tautumeita un - bladāc- rokturis noplīst zupa pašķīst visapkārt un man uz kājam verdošas šļakatas

par laimi, katls tomēr piezemejās uz visām četrām un labā puse zupas, pats biezumiņš palika